Jelgavas Sv.Trīsvienības baznīcas tornis - Tornis vakar un šodien

Atpakaļ

Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīca

 

 

1522. gada vēstures avotos minēts, ka vietā, kur šobrīd atrodas Sv. Trīsvienības baznīcas tornis, atradusies neliela koka baznīciņa. 1574. gadā Kurzemes – Zemgales hercogs Gothards Ketlers pavēlēja blakus vecajai ēkai celt jaunu mūra dievnamu, par kura autoru tiek uzskatīts holandiešu būvmeistars Joriss Jorisons Frēze.

Sv. Trīsvienības baznīca bija viena no pirmajām jaunuzceltajām luterāņu mūra baznīcām Eiropā, un pirmā mūra celtne Jelgavā. Dievnamu iesvētīja 1615. gada 25.maijā.

 

Galvenā baznīcas ēka un nepilnā augstumā arī tornis ir bijuši uzcelti 1574.-1575.gadā. Šajā pašā gadā tornī jau tika uzstādīti gan zvani, gan pirmais pulkstenis.

Baznīcas torni pabeidza būvēt laika posmā no 1686. līdz 1688. gadam, un tā arhitekts bija Martins Knohs. Pēc celtniecības darbu pabeigšanas tornis slējās jau 49,68 m augstumā un to vainagoja piramīdas formas jumts.

1862. gadā arhitekta Emīla Strausa vadībā torni paaugstināja, tā augstums kopā ar apzeltīto krustu sasniedza 80,5 m.

 

1944. gada 27. jūlijā padomju aviācijas uzlidojuma laikā tika nopostīta lielākā daļa pilsētas, arī Jelgavas Sv. Trīsvienības dievnams tika sašauts un nodedzināts.

1954. gadā Padomju armijas sapieri saspridzināja baznīcas ēku, militāristu vajadzībām atstājot tikai torni.

Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīcas tornis, kā valsts nozīmes kultūras piemineklis, kopš 1998. gada ir iekļauts Valsts Kultūras pieminekļu sarakstā.

2009. gadā sākās torņa rekonstrukcijas darbi projekta „Reģiona nozīmes tūrisma un kultūrizglītības centra izveide Jelgavā” ietvaros.

2010. gada 16. novembrī tiek atklāts atjaunotais Sv. Trīsvienības baznīcas zvanu tornis.

 

 

Papildus informācijai

Sv. Trīsvienības baznīcas torņa buklets

O.Spārītis "Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīcas torņa stāsts"